Teņa māte, Nora Grase (dzim.Meldere) nāk no Rūjienas puses, no lielās, bagātās Melderu dzimtas. Dāvids Grasis - no Trikātas, "Augu" mājām. Noras un Dāvida ģimenē ir trīs dēli un viena meita - Tenis, Līgo, Māra un Dainis. Otrais Pasaules karš ģimeni izšķīra. Kara beigu virpulī, Līgo nokļūst Austrālijā, Māra kopā ar radiem kāpj bēgļu laivās no Jūrkalnes un nokļūst Zviedrijā. Arī Tenim bija jākāpj laivā uz Zviedriju, bet, liktenīgas sagadīšanās dēļ viņš palika krastā. Un tā bija labāk, jo bēgļus no Latvijas kuri bija tērpušies leģionāru drēbēs, Zviedrija izdeva krieviem sodīšanai. Māsa un brālis aizbrauc,bet Latvijā paliek Tenis un jaunākais brālis Dainis (kurš vēlāk savu uzvārdu nomaina uz Stalts). Pirms iestāties leģionā, Tenis vienu gadu mācās mācās zīmēšanu un gleznošanu Romāna Sutas studijā. Vēlāk tas ļoti palīdz, jo, pamainot datumus papīros,izdodas izsprukt filtrācijai un pierādīt,ka kara beigas ir pavadītas studējot.

Nora Grase ir māksliniece visa mūža garumā.Savas mākslas studijas iesāka Maskavā, 1918.gadā. No T.Graša atmiņām: "Mana māte, Nora Meldere-Grase, dzimusi rūjieniete, 1918.gadā mācījās Maskavā, Valsts brīvajās mākslas darbnīcās, mākslinieka Masjutina vadībā. Turpat arī mācījās grupa latviešu strēlnieku, kuri dienēja Kremlī, Ļeņina sardzes vienībā. Strēlnieki Drēviņš, Andersons, Klucis, it bieži aicinājuši Noru uz Kremlī rīkotajiem koncertiem un gleznu izstādēm. 1919. gada vasarā Nora uz dažiem mēnešiem atgriežas Latvijā un vairs netiek atpakaļ uz Maskavu. 1920. gadā rodas izdevība turpināt mākslas studijas Parīzē un Nora šo izdevību izmanto."

Parīzē Nora studē École des Beaux-Arts, kur apgūst zīmēšanu, kompozīciju, batikas tehniku. Noras zīmējumā, kas saglabājies no Prīzes studijas laika redzama krogus ainas mirkļa uzmetums. Ekspresīvs, veikls zīmējums, kas bija moderni tajā laikā. Tādus zīmējumus redzam Toulouse-Lautrec, gan citiem franču meistariem, no kuriem iedvesmojās jaunie latviešu mākslinieki, nokļūstot Parīzē vai citās Eiropas mākslas metropolēs. Pēc atgriešanās Latvijā, Nora mācības turpina Rīgā V.Tones studijā. Parīzē viņa satiek savu nākamo vīru - Dāvidu Grasi, kurš tur studē valodas Sorbonas universitātē. Brīvajā laikā abi apceļo Franciju un jo īpaši bieži uzturas Provansas pilsētiņā Grasse. Atpūtai, piknikiem un izklaidei. Viņiem tik ļoti iepatīkas ši mazā, gleznainā, lavandu smaržas piesātinātā vieta, ka abi nolemj tās nosaukumu pieņemt kā otru uzvārdu. Tā rodas otrais uzvārds Grass, kas ar laiku kļūst par oficiāli lietoto. Kad Dāvids atgriežas Latvijā, viņš strādā vispirms par valodu skolotāju, vēlāk arī par skolas pārzini Jumurdā. Jumurdas ezera pussalā, netālu no skolas ēkas, Dāvids uzcēla savai ģimenei skaistu māju, kuru tā arī īsti pabeigt nepaguva. Sākās karš un staltā māja ezera krastā bija lielisks mērķis gan krievu, gan vācu artileristiem.

1970ajos gados Tenis ar ģimeni bieži brauca uz Jumurdu un vasaras dzīvoja teltī, ezera krastā. Pretējā krastā, jo bija sāpīgi uzturēties tēva celtā nama tuvumā. Ar katru gadu staltais nams, kas bija iegādāts no kādrreizējā skolas pārvaldnieka, rakstnieka Andreja Pumpura, arvien vairāk sabruka un tika izpostīts gan cilvēku, gan laikazoba ietekmē. Reiz Tenis iegāja bijušajā muižas kūtī ( tagad tā ir atjaunota un tur darbojas viesnīca) un vienā no telpām, starp jumta sijām, atrada savas mātes, 1930to gadu sākumā gleznotās bildes. Arī šo, Dāvida portretu. Pastelīgajos toņos gleznotajā portretā redzams Jumurdas skolas pārvaldnieks, neilgi pēc atgriešanās no studijām Parīzē. No Noras darbiem gan ir saglabājies maz - tikai daži zīmējumi,nedaudzās gleznas un pāris batikoti lakati. Vēlākajos dzīves gados Nora daudz strādāja batikas tehnikā, kuras nianses bija apguvusi studiju laikā Parīzē. Tika radīti galdauti, šalles, lakati, sienas dekori. Gan savam priekam, gan iztikai, jo valsts pensijas viņai nebija un iztiku bija jāpelna, darinot lietas ko pārdot salonā "Daiļrade". Nora ar ģimeni dzīvoja Vecrīgā. Dzīvoklis atradās ielā ar simbolisku nosaukumi - Gleznotāju iela. Viņas mājokī vienmēr gaidīti bija mākslinieki un radoši cilvēki, gan atzīti un slaveni, gan sava ceļa meklētāji. Tenis piedzima Rīgā, bet bērnību pavadīja Jumurdā un radu mājās Rūjienā un Mazsalacā. Ganu gaitās top pirmie zīmējumi, dabas un cilvēku vērojumi. Vēlāk, strādājot lauku saimniecībā pie onkuļa Mazsalacas, "Rūdekās" un Arakstes pagasta "Mauzās", viņš vienmēr atrod laiku apkārtnē vēroto pārvērst zīmējumā. Tā top daudzi albumi, pilni ar skicējumiem un zīmējumiem. Zirgi un lopi dažādos rakursos, cilvēki ikdienas gaitās, ēkas un lauksaimniecības rīki. Vienkāršas, bet pietiekami sarežģītas, lai izkoptu smalku un niansētu zīmēšanas tehniku. Zīmējumi bija tik prasmīgi un veikli, ka ganuzēna dienasgrāmata ieguva prezidenta balvu - Erenpreis divriteni un prezidenta Ulmaņa atzinību.
Pēc sākumskolas Jumurdā, seko mācības Rīgā, pilsētas 2.ģimnāzijā. Paralēli skolai, Tenis uzsāk mācības Romāna Sutas mākslas studijā. Tās gan ilgst tikai gadu, jo sākas karš. Pēc kara mācības tiek turpinātas, nu jau Leo Svempa vadībā.