Tenis Grasis sen. 1925-2001


Vitrāžists, gleznotājs, grafiķis un pedagogs Tenis Grasis (sen), dzimis Rīgā, 1925. gada 3. janvārī, mākslinieces Noras Grases un skolotāja Dāvida Graša ģimenē un uzskatīja sevi par Vidzemes lībiešu pēcteci. Glezniecību mācījies R.Sutas, vēlāk, L.Svempa studijā (1940-1943), 1951. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalījās kopš 1945. gada. Kopš 1954. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. 1985. gadā Tenim Grasim piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. 1965. gadā T. Grasis sāk strādāt Mākslas Akadēmijas zīmēšanas katedrā par pedagogu.Vēlāk sāk darbu Lietišķi dekoratīvās mākslas katedrā, kļūst par tās vadītāju un izveido vitrāžu nodaļu. Kopš 1986. gada – profesors. Veidojis vitrāžas daudzām sabiedriskajām ēkām, rūpnīcu administrācijām, privātiem pasūtītājiem visā bijušās PSRS teritorijā.

Laulībā ar Laumu Grasi dzimuši dēli Tenis un Klāvs. Mazbērni - Ilze, Lauris, Dagne, Lauma, Nora, Jasmīna, Anna Madara, Tenis un Gabriela. Mazmazbērni - Robins, Pauls, Renārs, Jasmīna, Amanda.

Tenis Grasis (sen) ir rīkojis daudzas personālizstādes, kā arī piedalījies vitrāžistu grupu izstādēs. Ņēmis dalību izstādēs „Līvõd kuņšt” Mazirbē un Ventspilī (1994) un Līvu savienības rīkotajā izstādē Mazirbē (1997). Gleznojis koloristiski sulīgas žanra kompozīcijas „Keramiķi” 1961, „Palīgā kaimiņiem” 1961, cikls „Barikāžu laiks” 1992. Veidojis emocionāli spilgtas vitrāžas - Rīgas Zinību namā 1960, „Lielais Kristaps” 1963, viesnīcā „Rīga” 1987, dežūrējošā aptiekā Rīgā, Brīvības un Stabu ielu stūrī, darinājis kokgriezumus un metālkalumu metus sabiedrisko un administratīvo ēku interjeriem. Pievērsies arī grāmatu grafikai – darinājis ilustrācijas Andreja Upīša un Antona Austriņa grāmatām, Sudrabu Edžus stāstam "Dullais Dauka", Viļa Lāča "Vanadziņš" u. c. Teksta un zīmējumu autors izdevumiem "Rīga barikādēs" (1991), "Augusts ‘91" (1992) un "Kara dzirnavās" (1995). Pētījis vitrāžu vēsturi Latvijā un sastādījis albumu „Latviešu vitrāža” (1979), kā arī periodikā publicējis rakstus par mākslu. Tenis Grasis ir veidojis metu lībiešu liktenim veltītajam piemineklim, kas 1989. gadā tika uzstādīts Mazirbes kāpās, bet, diemžēl, gājis bojā. Darinājis metus Mazirbes baznīcas altārgleznai un logu vitrāžām. Mainoties varai un baznīcas īpašniekiem, darbi netika īstenoti.


Šajā mājaslapā ir mēģināts parādīt Teņa Graša dzīvi un darbu kā krāsainu vitrāžu, kuru veido dzīves līkloči un likteņa triecieni, ikdienas rūpes, radošie meklējumi un atradumiem. Galerijās lapas augšpusē, redzami darbi no dažādiem laika posmiem. Trīs galvenie virzieni, kurus Tenis Grasis kopa un attīstīja visa mūža garumā - glezniecība, vitrāža, grāmatu grafika. Lapas lejasdaļā ir šīs lapas veidotāja atlasīta darbu izlase, kur katram no darbiem ir savs stāsts, kas papildināts ar fragmentiem no Teņa Graša atmiņām. Daudzās sadaļās ir lasāms: turpinājums sekos. Tas tāpēc, ka lapa nemitīgi tiek pilnveidota un papildināta un šis process nekad nebeigsies.

Darbu izlase