dzirnavas

Students.Pasniedzējs.Profesors.

Darbs Mākslas Akadēmijā. Kolēģu un studentu vērojumi..


studenti ZIMESANASKAT

No Teņa Grašā atmiņu piezīmēm: "Manas paaudzes izglītošanās iecerēm svītru pārvilka karš. Tie, kuri bijām mācījušies Sutas (vēlāk Svempa) studijā, Akadēmijā nonākuši, sadūrāmies ar citu pieeju zīmējuma, kompozīcijas un glezniecības izpratnei. Tikai nedaudzi atrada savu ceļu un nesalūza šajā tendenču mijiedarbībā. Starp tādiem var minēt Zentu Loginu, Birutu Baumani.
Ienākdams pēckara Mākslas Akadēmijā, biju pārsteigts par izcilajiem profesoriem un pasniedzējiem, kurus te sastapām. Rīgas grupas pamats - Skulmes, Ubāns, Svemps, Melderis, Eliāss, Liepiņš. Pāri viņiem izslējies varenais Miesnieka stāvs. Turpat blakus arī izteiksmīgais Zaļkalna siluets. Ar savu stāju visvairāk simpātiju izpelnījās Emīls Melderis, Kārlis Zemdega, Kristaps Eliāss, Jēkabs Strazdiņš, Arvīds Spertāls, Kārls Brencēns. Studentes jūsmoja par stalto Oļģertu Jaunarāju. Tomēr valdīja uzskats, ka visvairāk pēc īsta mākslinieka izskatās elegantais bohēmists ar huzāra bakenbārdu - Pēteris Ozeliņš. Akadēmijas skaistules, profesoru meitas - Maija Eliase, Džemma Skulme, Irena Strazdiņa un viņu pielūdzēji. Vācu okupācijas laikā aizturētā strādāt un priecāties griba lauzās ārā lielajos karnevālos un ballēs, kur sava vieta bija arī pāri palikušajām priekškara Rīgas sabiedrības dāmām - māksliniecēm, Bertai Munterei, Margotei Rumbai, u.c. Arī man, vispirms Sutas, pēc tam Svempa studijā pavadītie gadi ir atstājuši daudz spēcīgāku iespaidu kā Akadēmijā pavadītais laiks. Vēl jāņem vērā tas, ka karadienesta laikā bija stipra dienestu biedru - Jura Soikāna, Zigurda Gustiņa, Kurta Fridrihsona un Gunāra Hermanovska ietekme, kuri, izņemot Fridrihsonu, bija mācījušies vēl pirmskara Akadēmijā.
Mani nodomi pēc kara saistījās ar Maskavas Kinematogrāfijas institūta dekorāciju nodaļu. Taču, šķērslis bija krievu valodas vājā prasme un tā nonācu Akadēmijā. Tikai vienu gadu biju aizvadījis Romāna Sutas studijas telpās Zirgu ielā, kur ģipša klasē apguvām zīmēšanas iemaņas un reizi nedēļā nesām savus darbus pasniedzējiem iztirzāšanai. Kad krievu okupācijas varu nomainīja vācu okupācija, Romāns Suta aizbrauca un viņa kundze Aleksandra Beļcova, uzaicināja Leo Svempu par gleznošanas pasniedzēju. Zīmēšanu turpināja pasniegt R.Sutas asistents Matvejs Tits." 1951. gadā Tenis Grasis pabeidz Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu un tiek uzaicināts strādāt par pasniedzēju Akadēmijas zīmēšanas katedrā. Tālāk seko daudzi gadi kā pasniedzējam, docentam, profesoram un, visbeidzot, kā Lietišķi Dekoratīvās katedras vadītājam. Strādājot šeit, izdodas realizēt savu senloloto sapni - izveidot stikla mākslas nodaļu. Par tās vadītāju Tenis Grasis strādā līdz pat mūža nogalei.